Es esmu viesu namiņš -  „Kārumnieki” un mani te Siguldas pusē pazīst. Citi domā, ka esam lāču ģimene – Kārumnieki, kas dzīvo meža biezoknī un mielojas pie medus poda. Pat īsti nezinu...  esmu tāds brūns, stiprs un silts, mitinos meža malā un man ļoti patīk, ka pie manis brauc ciemos.

Pie manis visi jūtas labi, neviens nesatraucas par laiku, naudu, vecumu un nodarbošanos, pie manis visi ir priecīgi, smaida un joko. Te ikviens ir laimīgs, elpojot un klausoties klusumu. Pavasarī te ir tik skaļš klusums... tas tāpēc, ka putni dzied. Un kā te smaržo gaiss – ievas un ceriņi, liepas un tikko noļauta ziedu pļava....

Man te ir savs dīķis, kurā saule spoguļojas dienā, bet mēness – naktī. Vasaras karstumā te var veldzēties no karstās saules, bet vakaros var klausīties varžu koncertus.  Un vēl, vakaros pie manis ciemos nāk migla un aicina spēlēt paslēpes. Tās var ilgt līdz rītam, jo nekur jau nav jāsteidzās un rasā izmirkušas kājas Tu vari sasildīt manā azotē – pie kamīna. Atbrauc ciemos un tad jau pats redzēsi!

Esmu ļoti jauns un man nekad nav bijis skumji vai garlaicīgi. Pie manis ikviens atrod veidu, kā labi pavadīt laiku un gūt prieku. Piemēram, Tu gribi sarīkot jautru ballīti draugiem vai pabūt divatā ar savu mīļoto, atnāc pie manis un mēs vienosimies par siltu pirtiņu un mājīgu kamīnu, par labu mūziku, saldu miegu un citiem pārsteigumiem. Te ir tik jauki, ka negribas braukt prom! Tā tas ir un tā tas būs, arī nākamgad un arī pēc tam.

Ja kādreiz esi Siguldas pusē, tad atceries par mani.

Būs interesanti!